Starp saspringtu filmēšanās grafiku Īrijā un starptautiskiem izaicinājumiem aktieris Kārlis Arnolds Avots šomēnes uz īsu brīdi atgriezās dzimtenē, lai risinātu vairākus būtiskus profesionālos jautājumus. Divu dienu vizīte Latvijā viņam bija neprātīgi intensīva un pilna ar emocionāliem pārdzīvojumiem – paspējis iezīmēt vērienīga starptautiska projekta kontūras un satikties ar kolēģiem, viņš devās uz teātri, lai vientulībā pieminētu mūžībā aizgājušo skatuves leģendu Indru Briķi, no kuras klātienē atvadīties viņam liedza nepielūdzamie darba pienākumi ārzemēs.
Šobrīd jaunais un talantīgais aktieris aktīvi piedalās vērienīgas vikingu sāgas seriāla “Bloodaxe” uzņemšanā, tādēļ pēdējos mēnešos dzimtenes gaisu baudījis reti un epizodiski. Tomēr šomēnes viņš izbrīvēja divas dienas, lai atgrieztos Latvijā un iegrieztos Dailes teātrī. Lai gan pašlaik starptautisko projektu straumes dēļ aktierim ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, Arnolds skaidri saredz jaunas un daudzsološas nākotnes attīstības iespējas savā pamata teātrī. Viņš neslēpj, ka aktīvi strādā pie nākotnes iecerēm: “Runāju ar direktoru par projektu, ko pats gribu attīstīt ar savu norvēģu kolēģi aktieri Rūni Temti no vikingu sāgas seriāla. Redzu tur sadarbību ar Dailes teātri, un, iespējams, projektam atradīsies vieta teātra festivālā.” Šī īsā atgriešanās dzimtenē gan nebija tikai darījumu un nākotnes plānu kalšana, bet nesa sev līdzi arī dziļu un smagu personīgu pārdzīvojumu, kas saistīts ar neseno sērgu teātra saimē.
Viesojoties Dailes teātrī, aktieris ļāvies dziļām atmiņu pārdomām par mūžībā aizgājušo kolēģi Indru Briķi, kura paliks viņa sirdī uz mūžu. Atgādinām, ka cienījamā un iemīļotā aktrise devās mūžībā 9. oktobrī – tieši tajā pašā dienā, kad Kārlim Arnoldam Avotam ārvalstīs bija paredzēta ārkārtīgi gara un saspringta filmēšanās diena, kas liedza jebkādu iespēju izrauties uz mājām. Viņš ar mīlestību uzsver, ka Indra bijusi viens no laipnākajiem un sirsnīgākajiem cilvēkiem, kas viņu jau pašā sākumā silti uzņēmusi jaunā aktiera gaitās teātra sastāvā. Emocionālā atmiņu stāstā Arnolds atminās: “Mani uzņēma Dailes teātrī ar mātišķu labvēlību. Viņa mani sauca par mazdēliņu kopš brīža, kad spēlēju Indras varones mazdēlu izrādē “Monstrs”.” Stāvot tukšajās teātra telpās, viņš izdarīja to vienīgo, ko tajā brīdī spēja: “Teātrī apsēdos pie svecītes un Indras skaistajiem portretiem. Domās ar viņu aprunājos.” Ar dziļu nožēlu sirdī aktieris atzīst, ka nepaspēs un nespēs atgriezties uz viņas izvadīšanas pasākumu, jo steidzami jādodas atpakaļ uz Īriju, lai turpinātu darbu pie iesāktā grandiozā kino projekta, taču piemiņa paliks neizdzēšama.
