Laulības dzīve ne vienmēr nozīmē nepārtrauktu būšanu zem viena jumta un kopīgu sadzīves soļu mērīšanu no rīta līdz vakaram. Režisore Dzintra Geka atklāti pastāstījusi par saviem un vīra, slavenā komponista Pētera Vaska, sadzīves ieradumiem Amatciemā, kas daudziem var šķist neparasti vai pat pārsteidzoši. Izrādās, ka radošais pāris jau kādu laiku saimnieko pilnīgi nošķirti — katrs savā atsevišķā mājā.
Dzintra atklāj, ka šim lēmumam ir ļoti vienkāršs un cilvēcisks iemesls: viņas vīram ikdienā vienkārši ir nepieciešama personīgā telpa un miers. Viņam reizēm visvairāk par visu gribas būt vienam, nodoties klusumam un savām pārdomām, netiekot traucētam. Tāpat komponistam ir izveidojies savs dzelžains dienas ritms un konkrētas prasības pret ikdienas komfortu. Kā ar smaidu un vieglu humoru atminas pati režisore, Pēterim vakarā noteikti gribas kārtīgas vakariņas, bet no rīta — spēkus tasinošas brokastis.
Interesanti, ka savu sapņu mājokli Amatciemā režisore noskatījusi pavisam nejauši. Laikā, kad abi ar vīru mēdza doties spirdzinošās rīta peldēs gar Amatas upi, viņu ceļš regulāri veda garām kādai tobrīd vēl būvniecības stadijā esošai ēkai. Tajā brīdī Vaska pirmais namiņš bijis pavisam maziņš — pati mazākā mājele visā ciematā. Dzintra tur bieži iegriezusies, ērti iekārtojusies uz terases un stundām ilgi strādājusi ar savu datoru. Pamanot viņas aizraušanos, ciemata veidotājs Aivars Zvirbulis, pazīstams kā Čiris, ik pa laikam ierosinājis piebūvēt klāt kādu papildu istabu šai mazajai mājai.
Tomēr ar laiku tapa skaidrs, ka ar nelielām korekcijām nebūs līdzēts un katram no diviem spilgtiem māksliniekiem vajadzīga sava atsevišķa karaļvalsts. Tā Dzintra tika pie savas mājas. Tiesa, arī sievas atsevišķajā namā slavenajam komponistam tomēr atradusies sava vieta. Kā ar labestīgu humoru atklāj pats Vasks, sievas mājā viņam ir piešķirta atsevišķa telpa, kuru viņš pats jokojot dēvē par savu “kalpa istabiņu”. Tajā brīdī, kad skan kādas pavēles vai nepieciešams veikt saimnieciskus darbus, viņš uzreiz ir klāt un gatavs palīdzēt.
Dzintra gan steidz piebilst, ka laipni piedāvājusi vīram pašam izvēlēties jebkuru istabu viņas namā pēc paša ieskatiem. Taču turpat ar smaidu viņa piebilst skaudru patiesību — ņemot vērā to, ka visa otrā māja pilnībā pieder viņam, sievas pārvaldītajā mājoklī liela istaba viņam vairs nepienākas. Šis neparastais modelis ļauj abiem saglabāt harmoniju, un katram ir iespēja rast nepieciešamo vientulību un iedvesmu.
