Pazīstamā dziedātāja Nansija Garkalne, kura ieguvusi plašu atpazīstamību un iekarojusi klausītāju sirdis, pateicoties sadarbībai ar populāro grupu Musiqq un hitam Tu zini mani no galvas, ir nonākusi ārkārtīgi nepatīkamā un nokaitētā situācijā. Mūziķe piedzīvojusi pamatīgu šoku un vilšanos pēc tam, kad devusies meklēt taisnību pēc savas personīgās mantas zādzības. Nedēļas sākumā viņa palika bez sava iemīļotā divriteņa, kuru pati mīļi un personiski dēvējusi par Balto zirgu. Cerot uz valsts iestāžu palīdzību un operatīvu reaģēšanu, viņa devās uz tuvāko policijas iecirkni, lai uzrakstītu oficiālu iesniegumu un mēģinātu atgūt savu vērtīgo braucamrīku, taču piedzīvotais nolasījās kā īsts murgs.
Ieejot iecirknī un cerot uz profesionālu atbalstu, Nansija piedzīvoja pilnīgu pretējo tam, ko bija gaidījusi. Viss process pārvērtās par pazemojošu un komisku pieredzi, kurā pati cietusī galu galā jutās vainīga par to, ka vispār uzdrošinājusies lūgt palīdzību. Pēc pašas dziedātājas vārdiem, viņa tika vienkārši pasūtīta desmit mājas tālāk, un ar visu sagatavoto iesniegumu viņa varot iet ieskrieties. Amatpersonas uz viņu sabļāvušas tik skaļi un agresīvi, ka viņa burtiski sajutusies vainīga par savu ierašanos. Visskumjākais un neticamākais šajā visā stāstā ir fakts, ka tieši pretī viņas mājai atrodas veselas trīs drošības kameras, kas vērstas tieši uz durvīm un varētu būt fiksējušas noziegumu, taču likumsargi uzreiz paziņojuši, ka neko nemeklēs un nedarīšot, jo tas esot pārāk sarežģīti, lai gan pašai mūziķei tā nepavisam neliekas.
Situācija iecirknī ieguva pat absurdas un sirreālas krāsas, kad darbinieki sāka izrādīt neizpratni un dusmas par to, ka viņa nespēj nosaukt sava braucamrīka zīmolu vai ražotāju. Viņi neskaitāmas reizes uzstājīgi un dusmīgi prasījuši, kā gan velosipēdam var nebūt zīmola un kāds tam ir nosaukums. Nansija gan policistam neesot atzinusies, ka savu uzticamo braucamrīku visu mūžu saukusi vienīgi par Balto zirgu, lai gan viss dialogs izvērties visai humoristisks un absurds. Mūziķes prātā pat pavīdējušas ironiskas aizdomas, ka viņas rakstītais iesniegums varētu būt nonācis tieši pie ieejas stāvošajā papīru smalcinātājā jeb utilizatorā, jo citas loģikas šādai attieksmei viņa vienkārši nespēj rast.
Vēl lielāka mīkla, kas nedod mieru pašai cietušajai, ir pats neticamais zādzības veids, kas robežojas ar ilūziju. Velosipēds ir neizskaidrojamā kārtā pazudis, lai gan metāla ķēde, ar kuru tas bijis droši pieslēgts pie rāmja, palikusi pilnīgi neskarta un vesela. Mūziķe neticami spriež par notikušo, prātojot, kā gan ritenis varēja vienkārši mistiski izgaist gaisā, ja ķēde nav aizskarta, un vai zagļi gadījumā neizmanto kādas jaunas kosmiskas tehnoloģijas. Oficiālajā iesniegumā likumsargi pat esot fiksējuši faktu, ka ķēde nav skarta, tādējādi liekot noprast, ka pati īpašniece īsti nezina, kā zādzība varējusi notikt. Neskatoties uz visu piedzīvoto netaisnību un birokrātisko sienu, Nansija pamazām sāk samierināties ar zaudējumu, taču joprojām klusībā cer, ka varbūt kāds vērīgs cilvēks ieraudzīs viņas iemīļoto braucamrīku un dos ziņu, lai gan pati jau ir nolaidusi rokas un pieņēmusi notikušo faktiem acīs.
