Skaļas gaismas, sajūsmināti klausītāju saucieni un neizmērojama skatuves enerģija – tā ir tā puses medalja, kuru parasti redz publika. Taču aizkulises mēdz būt noberztas līdz asinīm un pilnas ar smagām vilšanām, par kurām skaļi runāt drīkst tikai paši drosmīgākie. Jaunā un bezgalīgi talantīgā dziedātāja Katrīna Dimanta nespēj un nevēlas klusēt par rūgto triecienu, ko viņai nācies piedzīvot savā pirmajā vērienīgajā Latvijas koncertturnejā.
Lēmums, kas sagrieza sirdi gabalos, nebija viegls. Plānots bija grandiozs piedzīvojums – pieci jaudīgi un emocijām bagāti koncerti kopā ar apvienību “Zeltrači”. Kolektīvs gatavojās atdot sevi visu, atstājot uz skatuves pēdējo elpu. Tomēr skarbā ikdienas īstenība un katastrofāli nepietiekamais biļešu pieprasījums pārvilka svītru liela mēroga iecerēm, piespiežot pieņemt smagāko lēmumu mākslinieka dzīvē – divus no plānotajiem šoviem nācās pilnībā atcelt.
Tas nav stāsts tikai par vienu neizdevušos vakaru. Šī sāpīgā epizode atsedz milzīgu, pūstošu brūci un dziļas strukturālas problēmas, ar kurām ikdienā spiesti cīnīties neskaitāmi Latvijas mūziķi. Katrīna visai atklāti un bez izskūpstītiem izpušķojumiem atzīst skarbo patiesību: ienākumi no pārdotajām biļetēm ļoti bieži nespēj pat tuvu nosegt mežonīgās pasākuma rīkošanas izmaksas. Tas ir izplatīts un iznīcinošs fenomens, kas valda ne tikai Latvijas tirgū, bet atbalsojas arī citviet pasaulē, kur jaunās zvaigznes izmisīgi cenšas izcīnīt savu vietu zem saules. Pamatojoties uz statistikas datiem, liels daudzums skatuves mākslinieku ir spiesti apzināti pakļaut sevi milzīgam finansiālajam riskam, ieguldot pēdējos personīgos līdzekļus un spēlējot vaļbanku tikai ar vienu vienīgu cerību – ka šis ieguldījums atmaksāsies ilgtermiņā.
Lielākā daļa mūziķu līdzīgās situācijās izvēlas kaunpilni klusēt. Viņi atceļ savus šovus ar klusu pasākumu rīkotāju paziņojumu, aizbildinoties ar “tehniskiem iemesliem”, jo iekšēji no nāves bailēm baidās no nežēlīgā sabiedrības nosodījuma un baumām par neveiksmi. Taču Katrīna Dimanta izvēlējās citu ceļu – viņa spēra drosmīgu soli pretī caurspīdīgumam. Dziedātāja stingri uzstāj, ka par šīm aizkulišu šausmām un izdzīvošanas cīņu ir jārunā skaļi, tieši un bez mājieniem. Un šis solis atmaksājās vismaz morāli – viņa ir saņēmusi ārkārtīgi spēcīgu, solidāru atbalsta vilni un atzinīgas atsauksmes no kolēģiem un citiem māksliniekiem, kuri ikdienā saskaras ar tieši tādām pašām nepārvaramām grūtībām.
Šobrīd vietējā mūzikas industrija piedzīvo smagus laikus. Konkurence ir mežonīga un žēlastību nepazīst. Saskaņā ar oficiālajiem Latvijas Mūzikas ierakstu gada pārskata datiem, pēdējos gados koncertu organizēšanas un izstrādes izmaksas ir uzlēkušas debesīs. Tas katru iziešanu uz skatuves pārvērš par ārkārtīgi bīstamu un finansiāli bīstamu uzņēmumu, kas vissmagāk sit tieši pa jaunajiem, sevi vēl nenostiprinātajiem talantiem.
Neskatoties uz piedzīvoto smago triecienu, izmisumu un vilšanos, Katrīna nav salauzta. Viņā deg neizsīkstoša apņēmība iet uz priekšu. Dziedātāja paliek pie sava un ir dziļi pārliecināta: katrs rīkotais koncerts, katrs risks un pat katra kļūme ir nenovērtējams ieguldījums nākotnē. Tas nav jautājums tikai par viņas personīgo ambīciju, bet gan par visu Latvijas kultūras vidi kopumā, kurai svaigas asinis un drosmīgi talanti ir vitāli nepieciešami, lai pasaule nepārvērstos par sausu un vienmuļu tuksnesi. Katrīnas Dimantas atklātība spēj kalpot par gaismas staru un iedvesmu citiem, pierādot, ka par savām iecerēm ir jāvada cīņa un ieguldījums mūzikā vienmēr atmaksāsies.
