Pasaules hokeja sabiedrību un Nacionālo hokeja līgu pārņēmis patiess šoks un neziņa, ko pavada aizvien skaļākas čukstus izteiktas sazvērestības teorijas. Cilvēks, kuru bez vilcināšanās dēvē par pašu jaudīgāko vārtsargu uz visas planētas, vienkārši ignorē savus tiešos darba pienākumus un neatrodas tur, kur viņu gaida miljoniem līdzjutēju acis. Līgas jaunā sezona straujiem soļiem aizrit jau trešo nedēļu, taču leģendārais Vinipegas “Jets” un visas Amerikas Savienoto Valstu valstsvienības drošības mūris Konors Helebaks joprojām spītīgi nenāk uz savu darba vietu. Saspringums organizācijas iekšienē ir sasniedzis kritisko robežu, jo visi skatās uz tukšo ģērbtuvi un nespēj ticēt notiekošajam.
Šis 33 gadus vecais hokeja monstrs savas spožās profesionālās karjeras laikā aizvadījis 11 elpu aizraujošas sezonas visaugstākajā līmenī. Pats zīmīgākais ir tas, ka visu šo ilgo laiku viņš palicis uzticīgs vienam vienīgam kluba ģerbonim, uzticīgi sargājot tieši “Jets” vārtu drošību. Viņa demonstrētais sniegums un aukstasinība bijusi tik neapturama, ka trīs reizes viņš oficiāli pasludināts par absolūti labāko līgas vārtsargu, lepni ceļot virs galvas prestižo Vezinas balvu.
Taču ar to šī unikālā sportista triumfa gājiens nebūt nebeidzās. 2025. gadā Helebaks sasniedza virsotni, par kādu vairums sapņo visu mūžu — viņš izcīnīja NHL regulārās sezonas vērtīgākā spēlētāja jeb leģendāro Hārta balvu. Lai saprastu šī panākuma vēsturisko un pamatīgo svaru, jāatzīmē, ka visā pašreizējā gadsimtā kas tāds ir izdevies tikai vēl diviem citiem vārtsargiem. Tie bija leģendārie kanādiešu meistari Kerijs Praiss 2015. gadā un Žozē Teodors tāālajā 2002. gadā, kuri abi tolaik pārstāvēja Monreālas “Canadiens” krāsas.
Arī uz starptautiskās skatuves viņš pierādīja savu prātam neaptveramo klasi un dzelžainos nervus. Šī gada februārī Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs tieši Helebaks kļuva par visas turnīra spilgtāko vārtsargu, padarot neiespējamo par realitāti. Viņš personīgi aizveda ASV hokeja izlasi līdz zelta medaļām, dāvājot savai valstij triumfu pēc neaptverami ilga pārtraukuma. Amerikāņi iepriekš olimpiskajā tronī bija kāpuši vien tālajos 1980. un 1960. gados, padarot viņa sniegumu par leģendu.
Tagad aizkulises burtiski vārās no dramatiskām ziņām un intrigām. Šobrīd pats skaļākais un dedzinošākais jautājums visā līgā ir — kura komanda pēkšņi kļūs par viņa jauno mājvietu? Vai tiešām šādas kalibra zvaigzne labprātīgi izvēlēsies nosēdēt malā visu sezonu, nebūdams traumēts un būdams ideālā fiziskā formā? Līdzjutēji, analītiķi un komandas biedri nepārtraukti spekulē par iemesliem, kamēr pats vārtsargs saglabā ledainu klusēšanu.
