Svētdienas brauciens uz Lielvārdi pazīstamajai dziedātājai Aijai Andrejevai pārtapa par dziļu, emocionālu un dvēselisku atgriešanos bērnības atmiņās, kur katrs stūrītis glabā savu īpašo stāstu. Šis ceļojums nebija vienkārši kārtējais izbraukums, bet gan sirdi plosoša un vienlaikus gaiša satikšanās ar pagātni, kas atdzīvināja pašas dziļākās bērnības sajūtas. Aija kopā ar savu vīru, mūziķi Jāni Aišpuru, un ģimenes draugu, Latvijas Nacionālās operas un baleta kora mākslinieku Didzi Bičevski, devās ceļā, lai izstaigātu vietas, kur pagājuši viņas pirmie dzīves gadi un veidojusies personība.
Pirmā pieturvieta bija leģendārais Lāčplēša parks, kur tika pacietīgi un mīļi izstaigātas visas vecās bērnības takas. Kā pati māksliniece dalās savās atmiņās, viņi pakavējās pie pazīstamajām koku saknītēm, apskatīja laipiņu un pat atcerējās bērnības pilsdrupu štābiņus, kas savulaik slēpa tik daudz noslēpumu. Pēc tam ceļš veda gar vietējo baznīcu tieši uz slaveno Lāčplēša gultu, raisot nostalģiju un siltas skumjas par laiku, kas nekad vairs neatgriezīsies.
Īpašu nozīmi šim braucienam piešķīra fakts, ka desmitais oktobris ir viņas mūžībā aizgājušā tēva, leģendārā grupas “Opus Pro” solista Alex dzimšanas diena, kura atdusas vieta atrodas tieši Lielvārdes kapsētā. Godinot tēva piemiņu un izstaigājot viņa iecienītās vietas, kompānija ienāca arī vietējā baznīcā. Durvis bija vaļā, un viņi nolēma ienāk iekšā, lai kaut uz mirkli piestātu un pavērtos apkārt. Tad Jānis, kuru mīļi dēvē par Emuku, pamanīja neticami labo telpas akustiku un ierosināja spontāni uzdziedāt. Aijai uzreiz pavērās atmiņu loks, jo liela daļa viņas pašas bērnības pirmo muzikālo uzstāšanos un koncertu norisinājās tieši šajās svētnīcas telpās – gan spēlējot flautu, gan dziedot korī. Tas bija tik spēcīgs, neplānots un patiess mirklis, kas pielēja sirdi ar neizsakāmu siltumu.
View this post on Instagram
Pēc garīgā pārdzīvojuma baznīcā viņi devās ciemos pie Aijas mīļās vecmāmiņas Mimas, kurai nesen apritējuši 83 gadi. Dziedātāja viņai parādīja telefona ekrānā video, kurā redzams un dzirdams viņu spontānais dziedājums baznīcas telpās. Mima bija dziļi aizkustināta un sirsnīgi brīnījās par šo skaisto māksliniecisko uzplaiksnījumu, sakot, ka tas bijis kas neaprakstāmi aizkustinošs. Šī diena Lielvārdē paliks atmiņā kā viens no skaistākajiem un emocionāli bagātākajiem brīžiem, kas vieno paaudzes, dzimtās saknes un mūžīgo mīlestību pret mūziku un tuviniekiem.
