Piektdienas rīts Rīgas tiesas namā atnesa negaidītu un satricinošu pavērsienu, kas pamatīgi satricināja visu klātesošo emocijas. Skaļi pazīstamajam Nikam Endziņam kārtējo reizi nācās personīgi stāties stingrās tiesas priekšā, lai uzklausītu galīgo lēmumu smagā un ieilgušā krimināllietā. Rūpīgi izskatot visus izmeklēšanas materiālus, tiesneši atzina viņu par vainīgu apjomīgā narkotisko vielu neatļautā iegādē un glabāšanā ar mērķi tās tālāk realizēt, pieņemot pašu stingrāko mēru un pasludinot, ka viņam būs jādodas izciest reālu cietumsodu.

Ieējot pārpildītajā tiesas zālē, gaisā kūsāja milzīgs saspringums, un visi ar aizturētu elpu gaidīja izšķirošos vārdus. Nikam līdzās šajā izšķirošajā un liktenīgajā brīdī atradās viņa uzticamā mīļotā sieviete Sindija. Tiklīdz no tiesneša lūpām izskanēja bargais un nepārsūdzamais spriedums, ka Endziņam aiz restēm būs jāpavada veseli četri gadi, zālē iestājās smags klusums, ko acummirklī nomainīja neviltotas sāpes un izmisums. Sindija nespēja savaldīt asaru plūdus un sabruka turpat blakus savam mīļotajam vīrietim, atklāti paužot visas milzīgās ciešanas un šoku par notiekošo.

Pats Endziņš, cenšoties izskaidrot radušos dramatisko situāciju un aizstāvēt savu vārdu, publiski paudis pārliecību, ka visās viņa smagajās nepatikšanās ar likumsargiem un tiesu orgāniem esot tieši vainojama viņa bijusī draudzene. Neskatoties uz viņa izteiktajiem pārmetumiem un mēģinājumiem novelt atbildību, tiesas lēmums paliek nemainīgs un taisnības svari šoreiz noliekušies par labu bargam sodam, kas pilnībā mainīs viņa dzīvi.

Dramatiskie notikumi, kas risinājās gan pirms paša tiesas procesa sākuma, gan arī pašas sēdes laikā, atstājuši smagu triecienu un satricinājuši visus iesaistītos, atstājot neaizmirstamas rētas un liekot uzdod daudzus neskaidrus jautājumus par nākotnes likteni.