Pazīstamā un spilgtā Latvijas modes māksliniece Iveta Vecmane šobrīd izdzīvo īpaši satraucošu un pavērsieniem pilnu laiku, jo atkal bauda brīvas sievietes statusu un demonstrē pilnīgu neatkarību. Pēc attiecību noslēgšanās ar ilggadējo dzīvesdraugu mākslinieku dizainere nav palikusi skumstam stūrī, bet gan ar milzīgu jaudu metusies jaunos radošajos projektos un sabiedriskajā dzīvē. Viņas ikdiena šobrīd ir piepildīta ar intensīvu gatavošanos vērienīgiem notikumiem, kas piesaista visas pašmāju stila un mākslas pasaules uzmanību.
Šoruden, pavisam nedaudz pirms Rīgas modes nedēļas vērienīgā sākuma, Iveta Vecmane prestižajā Benjamiņu namā prezentēs savu jauno 2027. gada pavasara un vasaras kolekciju, kurai izvēlēta intriģējoša un mežonīga tēma – safari. Šobrīd aizkulisēs rit ārkārtīgi saspringts un sparīgs gatavošanās process. Radītajos tērpos būs jūtami dzīvnieciski elementi un neapvaldāma izlaušanās sajūta. Šīs kolekcijas tapšanā dizainere spērusi negaidītu soli, jo apvienojusi spēkus neparastā sadarbībā. Viņu personīgi uzrunāja ceļojumu aģentūras Stagings Travel Design īpašnieks Aldis Kušķis, un šī impulsa rezultātā dzima kopīgs projekts. Aģentūrai Āfrika ar tās eksotiskajām ciltīm ir īpaši populārs galamērķis, savukārt Vecmanei safari tēma jau ilgstoši bija palikusi prātā kā iecere, kuru agri vai vēlu gribējies izspēlēt. Kaut arī Iveta pati ir kaislīga ceļotāja, pie eksotiskajām Āfrikas ciltīm viņa vēl nav paspējusi pabūt.
Vienlaikus dizainere nesen pagodināja ar savu klātbūtni mākslas muzeja Zuzeum rudens izstāžu sezonas atklāšanas pasākumu, piesaistot visu apkārtējo skatienus. Šim iziešanas brīdim viņa bija izvēlējusies īpašu tērpu – pašas 2017. gadā radītu kleitu no savām pirmajām kolekcijām, kas tapusi vēl studiju gados Mākslas akadēmijā. Šis apģērbs iemieso stāstu par mūžīgu un ilgtspējīgu domāšanu gan materiāla, gan elegances ziņā. Uzmanīgākie vērotāji pamanīja, ka starp izsmalcinātajām rotām uz dizaineres kreisās rokas rokaslocītavas mirdz vienkāršs sarkans diedziņš. Vaicāta par tā mistisko nozīmi, Iveta atklāja ļoti personisku stāstu: viņa nemēģina lietām piešķirt īpašas izskaidrojošas nozīmes, jo uzskata, ka aizsardzība slēpjas katra paša spēkos un domāšanā. Šo diedziņu viņa povisam nejauši atrada savā veikalā uz grīdas – tas bija noiris no kādas faltētas kleitas neapstrādātās malas. Pamanījusi atradumu, viņa to vienkārši aptina ap roku, kur tas pats no sevis savirpinājās un palika dzīvot savu dzīvi līdz brīdim, kad laiks būs doties tālāk.
