Klimata katastrofa ir skārusi vietu, kas pati nekad nav veicinājusi globālo krīzi, taču tagad tieši tur cilvēki maksā visaugstāko un smagāko cenu. Karans Vaidija, ietekmīgas un turīgas miljonāru ģimenes mantinieks, nosūtīja satraucošu vēsti uzreiz pēc tam, kad svētdienas rītā Nepālu atkal bezžēllīgi satricināja un nopostīja iznīcinoši plūdi. Tikai 25 gadu vecumā viņš uzņēmās milzīgu atbildību un kļuva par Latvijas Republikas goda konsulu šajā eksotiskajā, taču bīstamajā valstī. Stājoties amatā, jaunais vīrietis pat savos vistemšākajos murgos nespēja iedomāties, ka pienāks šausmīgs brīdis, kad viņam no visas sirds un spēkiem būs jācīnās par cilvēku dzīvībām.
Tajā liktenīgajā brīdī, kad sākās murgs, Latvijā pulkstenis rādīja aptuveni piecus no rīta, un valstī valdīja klusa nakts miera stunda. Tikmēr Karans jau atradās savā birojā, jo pulkstenis tur tuvojās deviņiem rītā. Pirmajās minūtēs nekas nevēstīja par katastrofāliem mērogiem, un nebija ne mazākās nojausmas, ka cietušo skaits būs tik milzīgs. Baisākais trieciens nāca tad, kad tapa zināms, ka tieši nāvējošajā dabas stihijas epicentrā starp Nepālu un Tibetu 26. augusta rītā atradās milzīga ceļotāju grupa no Latvijas. Kopumā 33 cilvēku pēdas vienkārši izgaisa postošajos ūdens pūpļos.
Šausminošajā neziņas atmosfērā pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm izplatījās cerīga bauma — mēļoja, ka starp visiem traģēdijas skartajiem brīnumainā kārtā izdzīvojis viens vietējais nepāliešu pavārs, kurš pavadījis latviešu grupu. Divas neprātīgas un saspringtas dienas Karans kopā ar palīgiem skraidīja apkārt, izmisīgi pārmeklējot katru stūri un mēģinot sadzīt pēdas šim vienīgajam lieciniekam. Tomēr trauslā cerība sabruka kā kāršu namiņš — ziņa izrādījās pilnīgi nepatiesa. Meklēšanas un glābšanas darbi tajā skaudrajā apkārtnē pārvērtās par īstu izturības pārbaudījumu, un cīņa par katru pavedienu turpinājās bez apstājas.
