Prožektoru gaismas, pārpildīta skatītāju zāle un gaisotne, kurā burtiski var sajust patiesu sajūsmu. Līdzko leģendārais Latvijas mūzikas smagsvars un skatuves dižgars, Maestro Raimonds Pauls, sper savus pirmos soļus zālē, jebkāda ikdienas kņada un klātesošo čalas acumirklī norimst. Telpu pārņem bijīga klusuma mirklis, kam uzreiz seko pērkoņaini un silti aplausi. Klausītāju acīs tajā pašā sekundē iedegas neviltots dzirkstelējums — tur saplūst dziļš respekts, neviltots atkalredzēšanās prieks un viegli smeldzīga nostaļģija par leģendārām atmiņām. Viņam patiesībā nemaz nav vajadzīgi gari, gurdinoši stāsti vai pārlieku skaļi vārdi, jo Maestro labāk par visu runā pati mūzika. Šoreiz viņš klātesošos iepriecināja, ļaujoties fantastiskai un absolūti brīvai muzikālai improvizācijai ar paša balsi, padarot šo vakaru par neaizmirstamu piedzīvojumu katram zālē sēdošajam.
Tomēr visspilgtākais un emocionālākais svelme mirklis atgadījās pavisam negaidīti, atklājot leģendārā komponista un izpildītāja nemainīgi dzirkstošo humora izjūtu. Mūziķim rokās bija mikrofons, un, ar sev tik ļoti raksturīgo, neatkārtojamo un vieglo dzirksti balsī, Raimonds Pauls pēkšņi skaļi paziņoja visai zālei: “Vai manu dieniņ, vai dieniņ, vai! Gerda, ja es būtu jaunāks, es tevi bildinātu!” Šis spontānais un koķetais izgājiens uzreiz lika visiem sastingt sajūsmā. Kaut arī Maestro kopā ar jauno mākslinieci muzicē jau kādu laiku un aizvadīts ne viens vien mēģinājums, viņš atkal no jauna pierādīja, ka spēj pārsteigt līdz sirds dziļumiem. Talantīgā un pievilcīgā dziedātāja uz šo negaidīto koķetērijas mirkli un neprātīgi jauko komplimentu atbildēja ar pamanāmu smaidu, patiesu sirsnību un vieglu kautrīgumu.
Uzstāšanās noslēgumā satraukums un sajūsma skatītāju rindās sasniedza kulmināciju. Zāle burtiski sprāga pušu — skatītāji kā viens kāpa kājās, veltot skatuves māksliniekiem vētrainas, kājās stāvot paustas un nerimstošas ovācijas. Ilgi un skaļi aplausi plūda no katra zāles stūra, un sajūtot, ka klausītāji nemaz negrib laist mūziķus prom no skatuves un šīs ovācijas tik ātri neapklusīs, Maestro atkal atrada perfektus atvadu vārdus ar sev raksturīgo ironiju. Viņš mikrofona virzienā viegli noteica: “Gerda, klanies!” Ar šo pēdējo trāpīgo frāzi visā zālē atkal izskanēja milzīgs vilnis sirsnīgu un dzidru smieklu.
View this post on Instagram
Gerda Timrota pēdējo gadu laikā ir stabili izkarojusi savu vietu Latvijas mūzikas pasaulē, kļūstot par vienu no pašām daudzsološākajām un spilgtākajām jaunās paaudzes džeza māksliniecēm mūsu valstī. Viņas muzikālais gājiens ir apbrīnas vērts — tas ietver gan nozīmīgu un pārliecinošu uzvaru prestižajā izpildītāju konkursā “Ventspils Groove”, gan regulāru un pamanāmu uzstāšanos liela mēroga mūzikas festivālos, kā arī raženu sadarbību ar vispieredzējušākajiem un cienījamākajiem Latvijas mūziķiem. Šis vakars kārtējo reizi pierādīja, ka skatuves maģija rodas tad, kad tiekas pieredze, jaunība, nepārspējams talants un patiesa dzirkstele starp izpildītājiem.
