Modes pasaule no malas izskatās pēc spožām gaismām, elegantiem tērpiem un nebeidzamiem svētkiem, taču aiz šī mirdzošā priekškara slēpjas smags darbs, dzelžaina disciplīna un nemitīgi riski. Latvijas modes cienītājiem Daces Krieviņas-Bahmanes vārds nav nekāds jaunums – viņas radītie tērpi jau sen ir iekarojuši pašmāju stila dāmu sirdis un pamanīti pat tālumā, kur sievietes parandžās izvēlas tieši viņas dizainētās drēbes. Taču aiz šī vārda un atpazīstamības stāv stāsts par sievieti, kura katru dienu balansē starp divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm: nežēlīgo modes biznesu un mājīgo ģimenes dzīvi ar saviem bērniem.
Dace savu ceļu atpazīstamībā sāka ar zīmolu “BeCarousell”, kas pēc divu gadu cītīga darba un izaugsmes pārtapa par “Dace Bahmann”. Cilvēki no malas bieži apbrīno viņas spēju visu paspēt, taču dizainere atklāj savu noslēpumu – viņa ir izteikta plānotāja. Viņas ikdiena ir sadalīta teju pa minūtēm, lai ikvienā no abām sirdij tuvajām sfērām viss noritētu nevainojami.
Interesanti, ka Daces dzimtā nav bijis neviena mākslinieka. Ceļš uz šo profesiju nebija skaidri bruģēts no paša sākuma, kaut arī bērnības atmiņas glabā mirkļus ar zīmēšanu un lellēm darinātajiem tērpiem. Ilgu laiku valdīja aizspriedumains uzskats, ka dizainers nav nekas vairāk kā parasts šuvējs, tāpēc jaunībā viņa svārstījās starp gleznošanu un šūšanu. Tā kā meitenei ļoti labi veicās arī eksaktajās zinātnēs, plāns bija pavisam citāds – doties studēt ekonomiku, kā to darīja vairums viņas draugu.
Viss mainījās vienā mirklī. Apmeklējot Karjeras izvēles centru un aizpildot testu, Dace saņēma rezultātus, kas apgrieza viņas nākotnes ieceres kājām gaisā. Turpat uz vietas tika pieņemts lēmums – viņa būs dizainere. Tā nebija ilga spriešana, bet gan zibensspēriens, kas vienā dienā pārmainīja visu turpmāko dzīvi. Pēc tam sekoja mācības vairākās ar modi saistītās izglītības iestādēs, kas noslēdzās ar iegūtu maģistra grādu modes dizainā.
Taču diplomu saņemšana nenozīmēja gatavību reālajai pasaulei. Pametot akadēmiju, nākas atskārst dēro patiesību: par reālo modes biznesu izglītības iestādes iemāca maz. Lai izprastu nozares aizkulises, Dace sāka strādāt par modes un skaistumkopšanas redaktori žurnālā “L’Officiel Latvia”. Viņa zināja, ka reiz radīs savu zīmolu, līdz kādu dienu vienkārši pieņēma lēmumu, ka šis brīdis ir klāt.
Sava biznesa sākums nozīmēja milzīgus upurus. Zīmola izveide prasa milzīgus finansiālos ieguldījumus, un pirmie gadi ir strādāšana bez peļņas. Vispirms nauda ir jāiegulda, tad jānokļūst līdz nulles pozīcijai, un tikai pēc tam var sākt sapņot par pelnīšanu. Viss tika apgūts pašmācības ceļā, eksperimentējot un riskejot uz savas ādas. Tā ir nemitīga naudas tērēšana ar neziņu, vai investīcija attaisnosies. Pat tagad daudzi lēmumi balstās uz personisko izjūtu, kurā mēdz būt arī vilšanās mirkļi, taču prieks par izdevušos priekšnojautu visu atsver. Eksperte uzsver, ka atslēga ir spējā noturēt motivāciju vismaz piecus gadus, lai saprastu, vai iecere vispār dzīvos.
Daces ikdiena ir saspringts karuselis. Bez iepriekšējā vakarā sastādīta plāna, izejot no mājām, valdītu haoss. Ir dienas, kad grafiks sarakstīts pa minūtēm – kur būs pavadītas piecas minūtes, kur desmit. Ikdienas skrējienā ietilpst apģērbu šuvēju apmeklējumi, fotosesijas, redaktores pienākumi un visbeidzot atgriešanās pie ģimenes. Neatņemams balsts šajā visā ir viņas vīrs Rolands.
Tomēr ir robežas, kuras netiek pārkāptas. Brīvdienas ir svētas – tās pieder atpūtai, un darbs tiek atstāts malā, ja nu vienīgi vakarā tiek uzskicēta kāda ideja, ko par īstu darbu viņa nesauc. Tāpat arī darba vakari pieder tuviniekiem. Kaut arī ir bijuši periodi, kad darba apjoms pārņem visu un bērnus izdodas redzēt tikai guļam, Dace laikus pārplāno grafiku, lai nezaudētu dzīves līdzsvaru.
Modes radīšanā iedvesma atnāk kā pēkšņš klikšķis. Tomēr reālajā pasaulē ar pliku mākslu nepietiek – ir jādomā par to, vai apģērbu kāds pirks. Var radīt krāšņu šovu uz mēles reklāmai, taču dzīvē pārdodas kas cits.
Interesanti, ka pēdējos gados situācija Latvijas modes tirgū ir krietni mainījusies. Ja agrāk dāmas, kuras iepirkās ārzemju zīmolu veikalos, neuzticējās pašmāju dizaineriem, tad tagad vietējie radītāji tiek nostādīti vienā līmenī ar pasaules vārdiem. Latviešu dizains tiek izvēlēts, lai izceltos un atšķirtos. Daudzi jaunie dizaineri padodas, jo nespēj atrast finansējumu vai viņiem ir maldīgs priekšstats par biznesu. Reāli augļi un spēja paņemt peļņu sev, nevis atdot visu atpakaļ uzņēmuma attīstībai, nāk tikai pēc ilgstoša, pacietīga un pārliecināta darba.
