Pazīstamā latviešu izpildītāja Reika jeb Arvja Reika nesenais brauciens uz tālo un noslēpumaino Uzlecošās saules zemi izvērtās par patiesu pārbaudījumu un dziļi personisku atklāsmi, kas pamatīgi satricināja viņa līdzšinējo pasaules uztveri. Mūziķis devās uz šo eksotisko pasaules malu ne tikai tāpēc, lai klātienē nogaršotu vietējās virtuves šedevrus un līdz pēdējai pilienam izbaudītu unikālo, seno kultūru, bet arī tādēļ, lai satiktu savu tuvu draugu — Latvijā plaši pazīstamo japāņu mākslinieku Masaki Nakagavu. Reiks atklāti atzīst, ka mežonīgā un milzīgā metropole Tokija viņu burtiski apstulbinājusi ar pilnīgi negaidītu, gandrīz vai maģisku mieru. Šis pārdzīvojums bijis tik spēcīgs, ka mākslinieka sirdī un prātā uzliesmojusi nepārvarama griba pamest ierasto vidi un uz kādu laiku pārcelties uz dzīvi Japānā.
Izrādās, ka visa šī avantūra aizsākās no pavisam ikdienišķa momenta — Reiks žurnālā nejauši izlasīja aizraujošu rakstu par pasaulslavenā sporta zīmola “Nike” pašiem pirmsākumiem, kas sakņojas tieši Japānas zemē. Šis stāsts viņā iededza kvēlu dzirksteli, un mūziķis sāka pētīt šo valsti no praktiska biznesa viedokļa. Viņa prātā dzima drosmīgs plāns atrast kādu unikālu, augstākās kvalitātes biznesa ideju vai produktu, ko varētu pārvest un veiksmīgi attīstīt Eiropā. Izslāpis pēc jauniem tāluma apvāršņiem, Reiks sapakoja koferus un devās ceļā kopā ar savu menedžeri Oskaru Vītolu. Brauciena sākotnējais mērķis bija ieraudzīt leģendāro Fudzi kalnu un visos iespējamos veidos uzsūkt sevī šīs valsts kultūras garu.
View this post on Instagram
Nonākot mērķī, norisinājās aizkustinoša tikšanās ar Masaki Nakagavu. Abu draudzības pirmsākumi meklējami laikā, kad Reiks filmēja klipu savai dziesmai “Svētku nakts” un uzaicināja Masaki tajā piedalīties, vēloties radīt īstu internacionālu ballītes noskaņu un nepārspējamu vaibu. Kad Masaki uzzināja par Reika ierašanos viņa dzimtenē, viņš bez kavēšanās aicināja draugus pie sevis. Viesmīlība bija tik neaptverama, ka latvieši pat vairākas dienas nodzīvoja Masaki mājās, izbaudot patiesu rūpību un siltumu.
Lai gan lidojums uz Japānu ir prātam neaptverami dārgs prieks — aviobiļetes vienam cilvēkam izmaksā ap tūkstoti eiro vai pat vairāk —, pašā valstī dzīvošana izrādījās pārsteidzoši pieejama. Reiks atklāja, ka ikdienas tēriņi, vietējā pārtika un sabiedriskais transports bija krietni lētāki, kvalitatīvāki un garšīgāki nekā gaidīts. Mūziķis bija sajūsmā par nūdelēm, svaigiem augļiem un suši. Pašu dziļāko gastronomisko satricinājumu viņam sagādāja tuncis, ko viņš pasludināja par vislabāko, kādu mūžā nogaršojis, un smaidot piebilda, ka ēdis absolūti visu, kur vien tas bijis klāt. Tomēr ne viss bija tik rožaini — reperis nespēja iemīlēt jēlas zivis un līdzīga tipa ēdienus, kas viņam palika pilnīgi sveši.
Lielāko kultūršoku Reiks piedzīvoja, novērojot vietējo iedzīvotāju ikdienas ritmu. Par spīti tam, ka Tokijā blīvi saiet kopā miljoniem cilvēku, pilsētas ielās valdīja nevis mežonīgs haoss, bet gan visaptverošs miers. Reiks atzina, ka tieši šajā gigantiskajā metropolē izjutis tādu iekšējo harmoniju, kādu nekad nav pieredzējis nekur citur pasaulē. Cilvēku apbrīnojamā disciplīna, laipnība, smaidīgum un mierpilnā attieksme pret dzīvi ļāva saprast, ka japāņi atrodas pavisam citā dimensijā, dzīvojot šajā mirklī un nenogurdinot sevi ar pagātnes vai nākotnes domām. To visu papildināja apburošā Japānas daba, kas dziļi ietekmēja mūziķa emociālo stāvokli.
Ceļojums pārtapa arī negaidītā radošā avantūrā. Reiks kopā ar Masaki muzicēja studijā un ierakstīja dziesmu japāņu valodā. Tas prasīja milzīgu piepūli un uzmanību, un Masaki personīgi pārtulkoja visu tekstu, beigās atzīstot, ka rezultāts ir sanācis satriecošs. Pēc Reika domām, latviešiem izrunāt japāņu vārdus nav pārāk grūti, taču lasīšana gan ir nepārvarams izaicinājums. Kaut arī biznesa plāni šoreiz palika otrajā plānā, jo viss laiks aizgāja valsts iepazīšanai, Reiks atgriezās mājās ar ciešu apņemšanos kādreiz tur atgriezties uz ilgāku laiku, lai padzīvotu šajā miera, anime kultūras un dabas harmonijas pārņemtajā pasaulē un, iespējams, tomēr īstenotu savas biznesa ieceres.
