Latvijas teātra pasaule un tūkstošiem skatītāju piektdienas rītā pamodušies ar smagu, nepārvaramu sēru sajūtu – 68 gadu vecumā debesīs aizsaukta viena no spilgtākajām, dziļākajām un mīlētākajām skatuves māksliniecēm, Dailes teātra aktrise Indra Briķe. Šo skumjo un melno vēsti, kas acumirklī pāršāva pār visas valsts kultūras telpu, izplatījis elektroniskais teātra žurnāls “Kroders.lv”. Zaudējuma sāpes ir neaprakstāmas, jo viņas atstātais tukšums uz dēļiem un skatītāju sirdīs paliks vēl ilgi.
Indra Briķe dzimusi 1957. gada 29. decembrī mājīgajā Durbē, kur sākās viņas dzīves gājums. Izglītības ceļu viņa sāka Durbes vidusskolā, pēc tam turpināja Liepājas 1. vidusskolā, taču viņas īstais aicinājums vienmēr bija skatuves gaismas un teātra maģija. 1977. gadā Indra lepni absolvēja Liepājas teātra II aktieru studiju. Tā bija vēsturiska satikšanās, jo viņas kursa vadītāji bija leģendārā runas pedagoģe un režisore Antonija Apele, kā arī pats teātra lielais meistars, režisors Oļģerts Kroders, kura vārds vēlāk kļuva par neatsveramu un nešķiramu zīmogu aktrises tālākajā liktenī.
Sākot no 1977. gada līdz pat 1992. gadam, Indra Briķe bija Liepājas teātra īstā pērle un dvēsele. Šajos gados aktrise ar neaprakstāmu degsmi atveidoja vadošās lomas neskaitāmos, par klasiku kļuvušos iestudējumos. Tas bija laiks, kad viņas un režisora Oļģerta Krodera radošais tandēms sasniedza mākslinieciskās virsotnes. Taču, kad režisors pameta Liepājas teātra sienas, arī Indra saprata, ka ir pienācis brīdis meklēt jaunas profesionālās virsotnes un izaicinājumus.
Gadu sākumā viņas ceļš aizveda uz Rīgu, kur viņa ar spilgtu atdevi piedalījās vairākos Jaunā Rīgas teātra iestudējumos. Bet jau 1993. gadā sākās viņas lielais un ilgais dzīves cēliens Dailes teātrī. Šajā vēsturiskajā teātra mājvietā aktrisei izveidojās neaprakstāmi dziļa, auglīga un nozīmīga sadarbība ar režisoru Mihailu Gruzdovu, radot lomas, kas skatītājiem lika raudāt, smieties un aizturēt elpu.
Briķes neapstrīdamais talants un skatuves spēks tika novērtēts visaugstākajā līmenī – viņa bija daudzkārtēja “Spēlmaņu nakts” balvu laureate. Kritiķi un skatītāji viņu godināja par neaizmirstamo Irēnas lomu izrādē “Kad mēs, mirušie, mostamies” Dailes teātrī un satriecošo Montreja kundzes tēlojumu Jaunā Rīgas teātra izrādē “Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās” 1994. gadā. Vēlāk sekoja nozīmīgā Repņikovas loma izrādē “Atvadas jūnijā”, kas viņai atnesa “Labākās aktrises otrā plāna lomā” titulu 2010./2011. gada sezonā, un aizkustinošā Pegija izrādē “Pielūdzēja nr.1” 2016./2017. gada sezonā. Viņas pūrā ir arī prestižā Lilitas Bērziņas balva, valsts augstākais apbalvojums Atzinības krusts un pati pirmatnējā, vēsturiskā Krodera balva.
Taču ar teātra dēļiem vien viņas leģenda neaprobežojās. Indra Briķe ierakstīja savu vārdu arī Latvijas kino zelta fondā. Par neaizmirstamo un dziļi aizkustinošo Dārtas lomu 1989. gada kulta filmā “Dzīvīte” viņa saņēma valsts augstāko kinefematogrāfijas apbalvojumu – “Lielā Kristapa” balvu kā labākā aktrise. Viņas mūža un radošās sirds stāsts 2017. gadā tika iemūžināts arī grāmatas lappusēs, kad klajā nāca Līgas Blauas sarakstītā biogrāfiskā grāmata “Indra Briķe. Krodera aktrise”, kas paliks par mūžīgu pieminekli viņas neatkārtojamajam talantam.
