Kino režisors un pazīstamais šova pasaules vizionārs Andrejs Ēķis nācis klajā ar neparasti atklātām, patiesa saviļņojuma pilnām pārdomām par to, kas iedveš dzīvību ilgstošās un patiesi harmoniskās attiecībās. Viņa sacītais skāris daudzu sirdis, jo mākslinieks bez mājieniem un glaimiem norāda uz kļūdu, ko pieļauj neskaitāmi pāri — mēģinājumu būvēt kopējo nākotni, balstoties vienīgi uz kailu fizisko pievilcību un acumirklīgu kaisli. Ēķis stingri uzskata, ka gadījumos, kad laulības gredzeni tiek mīti tikai un vienīgi seksuālas iekāres dēļ, agri vai vēlu nākas saskarties ar smagiem, reizēm pat neatrisināmiem pārbaudījumiem un rūgtu vilšanos.
Aizraujošā fiziskā pievilcība neapšaubāmi ir spilgta un dzirkstoša jebkuru romantisko attiecību sastāvdaļa, taču Ēķis ar īpašu degsmi uzsver, ka tās patiesais pamats un ilgmūžības noslēpums ir meklējams daudz dziļākās, stabilākās vērtībās. Viņaprāt, visbūtiskākais ir atrast tādu dzīves biedru, ar kuru iespējams organiski dalīt katru ikdienas mirkli, nevis vienīgi un tikai skaistus, romantiskus svētku brīžus. Šī filozofija spilgti izpaužas arī viņa paša lietotajā valodā — režisors atzīst, ka patiesībā organiski necieš vārdu sieva un tā vietā ar lepnumu izmanto apzīmējumu dzīvesdraugs. Šāda vārdu izvēle precīzi raksturo to īpašo, dziļo tuvību, kas sniedz cilvēkam brīvību būt pilnībā pašam, atklāties bez bailēm un izpausties bez jebkādiem mākslīgiem ierobežojumiem.
Tieši neviltota, patiesa un atklāta komunikācija ir tas drošais stūrakmens, uz kura turas Ēķa personīgā pasaule. Viņš ar neviltotu sajūsmu un lepnumu atzīst, ka ar savu mīļoto dzīvesdraugu Dainu spēj izrunāt absolūti jebkuru tēmu, un tieši šī neizmērojamā savstarpējā atklātība ir viņu kopējās savienības vislielākais spēks. Režisors neslēpj, ka viņa dzīvē notikušas būtiskas pārmaiņas — viņam vairs nav tāda draugu loka kā kādreiz, jo visu savu iekšējo pasauli, plānus, sapņus un pārdomas viņš var uzticēt Dainai. Šāda neierobežota uzticēšanās radījusi neapstrīdamu mieru un dziļu izpratni, kas katru dienu padara viņu saikni ar vien ciešāku.
Tiem, kuri meklē patiesu laimi, Ēķis piedāvā vienkāršu, bet ārkārtīgi precīzu formulu: galvenais rādītājs ir tas, vai blakus otram cilvēkam vari atļauties būt simtprocentīgi tu pats. Ja šī brīvība pastāv, tad attiecības ir pareizajā gultnē. Viņa personīgā pieredze rāda, ka tieši iekšējā miera, komforta un drošības sajūta ļauj mīlestībai plaukt, attīstīties un izturēt jebkurus sadzīves pārbaudījumus.
Šīs viedās atziņas balstās arī spēcīgā ģimenes pamatā. Režisors kopā ar savu dzīvesdraugu Dainu Gāgu-Ēķi ir izveidojuši lielo ģimeni, kurā aug viņu kopīgais dēls Aleksandrs, kā arī pieci bērni no iepriekšējām attiecībām. Šī bagātīgā un krāšņā ģimenes dinamika ir kļuvusi par stipru tiltu starp abām pusēm, ļaujot apvienot un saliedēt divas dažādas pasaules. Ēķis nešaubās, ka bērni ir ne tikai mīlestības un vienotības simbols, bet arī liela atbildība, kas prasa neatslābstošu sadarbību, cieņu un dziļu sapratni katru dienu.
