Latviešu estrādes dziedošā leģenda un komponiste Lolita Vambute šovasar, 28. augustā, klusi, bet lepnā stājā atzīmēja savu 90. dzimšanas dienu, taču, ieraugot viņas apbrīnojamo plastiku un dzirksteļojošo enerģiju, jebkuram uzrauj uzacis – nav iespējams ticēt šim skaitlim pasē. Mākslinieces nevainojamais fiziskais stāvoklis un apbrīnojamā dzīvesgriba liek elpai aizrauties gan viņas vienaudžiem, gan vairākus gadu desmitus jaunākiem ļaudīm, kuri par tādu elastību spēj tikai sapņot. Jubilejas zīmīgajā gadā slavenajai izpildītājai gaidāmi vērienīgi notikumi – jau oktobrī Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē izskanēs krāšņs svētku koncerts “Es neesmu burve”, kurā skatītājus priecēs pati jubilāre kopā ar citām Latvijas spilgtākajām skatuves zvaigznēm.
Dziedātājas ikdienas rutīna ir pilna ar stingru pašdisciplīnu, un viņa nekad neļaujas bezdarbībai. Kad reiz pēc smaga kritiena tumšā vēlā vakarā tika stipri sasists ceļgals, viņa nevis devās pie ārstiem, bet tūdaļ lika lietā senas tautas metodes – visu nakti turēja pie locītavas svaigu kāposta lapu. Tas novērsa tūsku, un kopš tās reizes viņa pati izstrādā īpašus vingrinājumus, lai uzturētu ceļa locītavu darba kārtībā. Vambute ir pārliecināta, ka mediķi spēj sniegt vien desmit procentus no nepieciešamā atbalsta, bet atlikušie deviņdesmit procenti atrodas katra paša rokās. Viņas ikrīta rituāls obligāti ietver arī sarežģītus elpošanas vingrinājumus diafragmas stiprināšanai, jo plaušu apakšējā daļa ar gadiem mēdz sačokuroties un zaudēt funkciju, bet uztrenēta diafragma palīdz droši turēties uz kājām un saglabāt skaidru runas elpu.
Ne mazāka uzmanība tiek veltīta kāju muskulatūrai un līdzsvaram. Kad pēc tuvas draudzenes zaudējuma radās spēcīgs psiholoģisks pārdzīvojums un līdzsvara izjūta uz ielas sāka šūpoties, dziedātāja atrada efektīvus paņēmienus – stāvēt pie durvju stenderes uz vienas kājas, skaitot līdz piecdesmit katrai kājai, kā arī trenēt gaitas taisnumu, liekot pēdu tieši priekšā otrai. Stājas izslīpēšanai viņa atbalstās ar pakausi, lāpstiņām un krustiem pret stenderi un izstiepjas, skaitot līdz simtam, tādējādi cīnoties pret zemes pievilkšanas spēku un neļaujot mugurai saliekties. Turklāt divas reizes nedēļā kopā ar draudzeni Ingu viņa dodas uz Dubultiem, lai jebkuros laika apstākļos – lietū vai sniegā – gar jūras krastu ponirtu deviņu kilometru nūjošanas distancē. Papildus tam reizi gadā slavenība mēro ceļu uz Montegrotto kūrortu Itālijā, kur atveseļojošās procedūras padara locītavas apbrīnojami lokanas. Šajos ceļojumos māksliniece pat nemēdz atpūsties vakaros, jo, brīvi pārvaldot itāļu, vācu, poļu un latviešu valodas, labprāt sēžas pie klavierēm un spēlē vietējiem kūrorta viesiem itāļu dziesmas, pierādot, ka mūzika un kustība ir viņas neizsīkstošās jaunības īstais noslēpums.
